 
|  |
HORVĀTIJA SVAIGA SKAISTUMA VALDZINĀJUMS
Simtiem zeltainu smilšu pludmaļu omulīgos līcīšos ultramarīnzili dzidrās Adrijas jūras krastos, tūkstošiem mežainu, klinšainu vai romantiski vientulīgiem liedagiem bagātu saliņu, brīnumjaukas kā no viduslaikiem izkāpušas pilsētiņas... Un tas viss pašā Eiropas viducī civilizācijas lolotajā, taču civilizācijas nesamaitātajā Horvātijā!
Te mājīgi jūtas gan tie, kam labai atpūtai pilnīgi pietiek ar lēzenu pludmali, siltu un tīru ūdeni, komfortablu viesnīcu, kā arī Eiropas līmeņa drošību un servisu, gan tie, kuri alkst pēc tūrisma industrijas vēl nenobružātas skaistas Balkānu valsts savdabības un neskartuma. Pirmos papilnam iepriecēs Adrijas jūras piekraste, kas strauji pārtop milzīgā paraugkūrortā, bet otrajiem ieteicam doties Horvātijas iekšzemē, kur joprojām bieži vien pēc tēvtēvu paražām tērpušās laucinieces ceļmalās pārdod pašu rokām sietu gardu sieru, tautiskas māla krūkas, pašdarinātu vīnu un kalnu pļavās bišu savākto tīrumtīro medu.
Par pasakaini krāšņo Plitvices ezeru Nacionālo parku runāt pat īsti nav vērts kā gan lai vārdos apraksta šo Dieva vai dabas šedevru ar gleznainās klintīs ieskautiem ezeriem, ūdenskritumu kaskādēm un neskaitāmiem foreļu bariem rokas stiepiena attālumā kristāldzidrajos ūdeņos? Neba velti gleznainā Plitvice, tāpat kā apburošās piekrastes vecpilsētas Zadara, Trogira, un Splita ar Romas imperatora Diokletiāna pils majestātiskajām drupām, tiek pieskaitīta pie Eiropas visvērtīgākajiem dabas, kultūras un vēstures pieminekļiem.
Savukārt lielisko Dubrovniku pašos Horvātijas piekrastes dienvidos daudzi uzskata par visskaistāko pilsētu Vidusjūras krastos!
Un nekādā gadījuma nepalaidiet garām iespēju nogaršot neparasto ķiršu liķieri Maraska, kas savas izcilās garšas dēļ atzīts pat par Anglijas karaļnama oficiālo dzērienu! Bet, ja jums vēl atliks apņēmības un spēka turpināt baudīt atpūtu, atcerieties, ka no Istras pussalas kūrortiem Horvātijas ziemeļos ik dienas neskaitāmi kuģīšu un autobusu maršruti vilināt vilina uz Itālijas pērli Venēciju, kas atrodas tepat blakus no rīta izbraucot, vēl paspēsiet atgriezties viesnīcā uz vakariņu laiku.
Noderīga informācija par Horvātiju:
Galvaspilsēta: Zagreba (770 000 iedz.)
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas gandrīz pašā Eiropas sirdī, tās krastus no rietumiem 1777 km garumā apskalo Adrijas jūra, bet kopā ar salām krasta līnija sasniedz 5835 km. Valstij pieder 1185 salas, no kurām 67 ir apdzīvotas, lielākās no tām ir Krka un Kres sala. Valsts robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni
Platība: 56 610 km2
Iedzīvotāju skaits: 4 381 300 (pēc 2002. gada datiem)
Valsts iekārta: parlamentāra republika
Lielākās pilsētas: Rijeka, Splita, Osijeka, Zadara, Pula, Dubrovnika
Oficiālā valoda: serbu-horvātu
Reliģiskā piederība: katoļi (77%), pareizticīgie (11%), ir arī musulmaņi u.c.
Klimats: pārsvarā mēreni kontinentāls, salās pārsvarā ir kalnu klimats, bet dažviet gar Adrijas jūras piekrasti ir Vidusjūras klimats ar daudzām saulainām dienām, sausām un karstām vasarām. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir +1-3?C, bet augustā +22-26?C. Vidējā gaisa temperatūra jūras piekrastē janvārī ir +5-10?C, bet augustā +26-30?C. Ūdens temperatūra jūrā svārstās no 12?C ziemā līdz 25?C vasarā.
Naudas vienība: kuna, 1 kuna = 100 lipas. 1 kuna = 0,08 lati
Spriegums tīklā: 220 V
Muita: muitas noteikumi atbilst ES standartiem.Jāņem vērā, ka valstī ievest un izvest drīkst jebkuru valūtu, bet vietējo tikai līdz 2000 kunām.
Laika josla: -1
Nacionālā virtuve: No aukstajām uzkodām populāri ir Likas siers, aitas siers, salami ar paprikas garšu, dēvēta arī par Kulen, ķiploku cīsiņi un svaigs siers ar krējumu. No otrajiem ēdieniem, galvenokārt salās, piejūras reģionos un Istras pussalā tiek piedāvātas zivis un citas jūras veltes, bet no gaļas ēdieniem iecienītākā ir jēra gaļa. Savukārt kontinentā ir lielāks gaļas ēdienu piedāvājums tītara gaļa ar speciāliem makaroniem, cepts jērs, kā arī vārīti un cepti makaroni ar sieru Štrukli. No dzērieniem vispazīstamākie ir sarkanie vīni Teran, Merlot, Cabernet u.c. Kontinentālajā daļā pazīstamāki ir stiprie dzērieni plūmju un vīnogu brendiji, desertā tiek piedāvāts ķiršu liķieris.
Vēsture: Horvātijai ir senas un dziļas valstiskuma saknes. Jauns posms tās attīstībā sākās 1991. gadā pēc neatkarības pasludināšanas. Jau IV gs p.m.ē. Romas impērija šajā piekrastē nodibināja savu koloniju, vēlāk Horvātijā valdīja Habsburgu dinastija, turki, ungāri. No1945. gada līdz neatkarības iegūšanai 1991. gadā tā bija iekļauta Dienvidslāvijas sastāvā.
|
|
